Satura rādītājs:

Kā nolaidības prasības var atšķirt no tīšām deliktu lietām?
Kā nolaidības prasības var atšķirt no tīšām deliktu lietām?

Video: Kā nolaidības prasības var atšķirt no tīšām deliktu lietām?

Video: Kā nolaidības prasības var atšķirt no tīšām deliktu lietām?
Video: Episode 1.2: An Overview of Tort Law – Intentional Torts, Negligence, and Strict Liability 2024, Maijs
Anonim

Galvenā atšķirība starp tīšs kaitējums un a prasība par nolaidību ir aktiera prāta stāvoklis. Cilvēks, kurš ir nolaidīgs negrasījās nodarīt kaitējumu, taču viņi joprojām tiek saukti pie juridiskas atbildības, jo viņu neuzmanīgā rīcība kādu ievainoja. Tas ir noteikts a gadījumā autors gadījumā pamats.

Bez tam, kāda ir atšķirība starp tīšu pārkāpumu un nolaidību?

Primārais atšķirība starp tīšu pārkāpumu un nolaidību vai tas ir an tīšs kaitējums rodas, kad kāds rīkojas ar nolūku, kamēr nolaidība tas notiek, ja kāds nav pietiekami uzmanīgs. No otras puses, ja persona izmanto transportlīdzekli, lai notriektu jūs vai jūsu transportlīdzekli tīši , viņi ir izdarījuši tīšs kaitējums.

kāda veida pārkāpumi rodas no nolaidīgas darbības? Visizplatītākie piemēri nolaidības pārkāpumi ir paslīdēšanas un kritiena gadījumi, kas rodas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks to nedara tēlot kā to darītu saprātīga persona, tādējādi radot kaitējumu apmeklētājam vai klientam.

Ņemot to vērā, kas ir tīša delikta prasība?

Apzināti pārkāpumi ir kaitējumi, ko viena persona nodarījusi pret otru, ja pamatā esošā darbība ir izdarīta ar nolūku (pretstatā kaitējumam, kas radies nolaidības dēļ, piemēram, autoavārijā vai cita veida negadījumā gūtas traumas).

Kā uzvarēt delikta lietā?

Lai uzvarētu deliktu lietā, prasībā ir jānorāda trīs elementi:

  1. Ka atbildētājam bija juridisks pienākums rīkoties noteiktā veidā.
  2. Ka atbildētāja ir pārkāpusi šo pienākumu, jo nav rīkojusies atbilstoši.
  3. Prasītājs cieta ievainojumus vai zaudējumus tieši atbildētāja pārkāpuma rezultātā.

Ieteicams: